Zobārstniecības attīstība Latvijā

Juris Ērenpreiss, Andrejs Ivanovs
2002 Acta Medico-Historica Rigensia  
Latvijas zobārstniecības attīstības priekšnoteikumi Zobārstniecība Latvijā sāka attīstīties samērā vēlu. Ilgu laiku tai tika piešķirta otršķirīga loma. tāpat kā citur pasaulē. Protēzcs gan bija pazīstamas jau pirms trim tūkstošiem gadu, taču tās izgatavoja nevis ārsti, bet gan juvelieri. Savukārt urbji zobu labošanai tika izgudroti pinns |6O gadiem [l]. Par zobārstniecību kā atsevišķu medicīnas nozari sāka runāt |7. gs. b. |B. gs. sāk. Nedaudz vēlāk parādījās jēdziens "stomatoloģija". 20. gs.
more » ... kumā zobārstniecību iedalīja trīs lielās nozarēs: konservatīva zobārstniecība. zobu ķirurģija, žokļu ortopēdija. Par zobu stāvokli Latvijas teritorijas iedzīvotājiem senos laikos esošās liecības rāda, ka zobu slimības bija loti izplatītas. R. Denisova pēc t.s. Zvejnieku kapsētas materiāliem (cilvēka galvaskausi no mezolīta beigām un neolīta sākuma) konstatēja. ka kariesa indekss (vidējais kariozo zobu skaits vienam cilvēkam) bija 16,67. Tika atklāts arī osteomielīts kā slimu zobu komplikācija [2]. Fcodālisma laikā Latvijas teritorijā kariesa sastopamība (pēc izrakumu datiem) bija 39,1%tātad zobu stāvoklis bija vēl pasliktinājies [4]. Vēlīnā fcodālismā zobu kariesa sastopamība sasniedza apmēram 45%. Müsu laikos zobu stāvoklis ir daudz sliktāks un sasniedz 70-90% [5,6]. Viduslaikos tagadējās Latvijas teritorijā zobārstniecība bija saistīta galvenokārt ar kirurgiju. zobārsti kā tādi netiek minēti. Ar zobu raušanu nodarbojās arī klejojošie ārsti [3]. |9. gs. Latvijā parādās zobārsti. kas bija mācījušies ārzemju universitātēs, kā arī praktiķi bez izglītības, kuri bija nokārtojusi eksāmenus Krievijas augstskolās. Par zobārstniecības stāvokli |9. gs. vidū liecina 88 gadus vecā Antona Fausteina fiksētā liecība |940. gadā: "Toreiz Rīgā bija trīs zobårsti. Divipašā pilsētas centrā --Vallensleins un Bollingers, un Pētera priekšpilsētå, Baznīcas ielā~-Dulkeits. kas bija mācījies pirmieka amatam un vēlāk praktizēja kā zobārsts. Wdusšķirå bija pieņemts likt raut zobu, tikko tas sāka sāpēt. Zobu izmeklēšanu izdarīja, apskatot zobus un piebungojot tiem. lai atrastu sāpīga. sevišķi tad. ja bija vairāki bojått' 77 ACTA MEDICO-HISTORICA RIGENSIA VI (XXV) Acta medico-historica Rigensia (2002) VI: 77-102
doi:10.25143/amhr.2002.vi.07 fatcat:b2auhg3gorhhrfc5nu4qjaub6i