Liber Meus. Pēterim Upītim 120 [chapter]

Austra Avotiņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
2020 Grāmata. Zīme. Krāsa  
Atslēgvārdi: Latvijas grafikas vēsture, ekslibrisgrāmatzīme, Pēteris Upītis, grafikas augstspiedes tehnikas. Pētījumā iezīmētas divas daļas -pirmā veltīta ekslibrim jeb grāmatzīmei, kas Latvijā piedzīvoja savus uzplaukuma gadus 20. gadsimta otrajā pusē, un otrā daļa veltīta vienam no izcilākajiem šī grafikas žanra meistariem -Pēterim Upītim . 1 2019. gadā atzīmējām P. Upīša 120. gadadienu, bet pirmā mākslinieciskā grāmatzīme Latvijā tapusi 1897. gadātātad divus gadus pirms viņa dzimšanas
more » ... ņa dzimšanas dienas. Tā ir grāmatzīme, ko Evai Sundblādei litogrāfijas tehnikā darinājis grafiķis Rihards Zariņš. Zīme grāmatā -grāmatzīme -ir ne tikai īpašs mākslas darbs, tas ir arī stāsts par lasītāju, par viņa gaumi, interesēm un vājībām. Mākslinieks šajā simbolā ir kā starpnieks, kuram nepieciešama vērīga acs, ass prāts un ļoti augsta meistarība. Ekslibris jeb grāmatzīme ir kā piederības apliecinājums, īpašnieka zīmogs, personības simbols, kurš ir ietilpīgs un kura nozīme ir telpiski daudzslāņaina. Ekslibris ir īpašs arī tādēļ, ka tas ir miniatūrdarbs, ko parasti veido kādā no grafikas oriģināltehnikām, īpaši ksilogrāfijā, no kuras klišejas var iegūt lielu skaitu novilkumu. Šāds mākslas darbs no mākslinieka prasa ārkārtīgu meistarību, virtuozitāti un spēju koncentrēti mazā formā pateikt svarīgāko. Ekslibru māksla ir īpaša, tai nepieciešama ļoti lakoniska, precīza forma un saprotams vēstījums, lai gan arī bieži -simboliski vispārināts saturs. Tas ir grafikas dizaina meistardarbs. Īpašuma piederības zīme Īpašuma piederības zīmes ir senas kā pasaule. Tās atrodam gan Ēģiptē, gan Asīrijā. Cilvēki arvien ir vēlējušies savas lietas iezīmēt. Arī visas ražotāju un izgatavotāju zīmes, ko mūsdienās saucam par logo, faktiski ir īpašuma zīmes. No vissenākajiem laikiem ir saglabājušās dažādas lietas, kuru izcelsmi un piederību varam noteikt pēc īpašām zīmēm. Ilgu laiku par tādām kalpoja ģerboņi -gan pilsētu, gan dzimtu. Pateicoties tām, daudzas lietas pašlaik var atgriezties sākotnējā kolekcijā. Īpašuma zīmes tika liktas uz traukiem, mēbelēm, un pat apģērbu rotājumā kā organiska sastāvdaļa tika izmantoti iniciāļi -monogrammas. Vēl arvien kā īpašas, īpašniekam noteikti atgriežamas ir grāmatas. Vērtīgākās no tām iezīmējam ar kādu īpašuma zīmi -kaut vai tikai ierakstām savu vārdu. Grāmatas ir kaut kas ļoti īpašs, tām ir speciāla vieta istabā, tās ir sarindotas pēc noteiktas, īpašniekam vien zināmas kārtības. Atverot grāmata mūs it kā ielaiž pa durvīm, bet aizverot tajā paliek daļiņa no mums. Tās ir ļoti intīmas attiecības, īpašas tādēļ, ka nav izstāstāmas. Izcilais krievu mākslinieks Vladimirs Favorskis (Владимир Фаворский; 1886-1964) savos teorētiskajos darbos par grafiku un grāmatu mākslu salīdzina grāmatu ar arhitektūru -celtni, kuras ārējā redzamā vai tehniskā funkcija ir dzīvesvietas radīšana. Savukārt grāmatai tāda funkcija ir zināšanu ieguve. Bet salīdzinot redzam, ka abām ir vēl otra, varbūt pat svarīgāka funk cija -tā ilgst telpā un laikā. Tā var mainīties,
doi:10.22364/luszk.77.spc.gzk-09 fatcat:gq56ouw6xjaffmdnxbq2bcvuce